Uz jautājumiem atbild Juris Biršs, RTU docents, LBS eksperts, Vincents Polyline eksperts jautājumos par būvķīmiju.

Kā pagarināt cinkota skārda jumta kalpošanas laiku? Mājai ir cinkotā skārda jumts, kurš uzlikts pirms divdesmit gadiem. Daudzviet cinks noārdījies, un skārda virsmai parādījusies rūsa. Kādā veidā pagarināt šī cinkotā skārda jumta kalpošanas laiku?

Skārda jumts parasti lieliski kalpo desmit gadus. Pēc desmit gadiem tas vienkārši jānokrāso, un tad tas atkal var tikt atjaunots pēc desmit gadiem. Ja ir pagājuši 20 gadi un parādījusies rūsa, ir vairāki iespējamie varianti. Visvienkāršāk būtu – virsmu mehāniski notīrīt un atlikušo rūsu noņemt ar rūsas pārveidotāju. Es ieteiktu līdzekli Vincents Polyline „Rust off”. Izveidojas aizsargkārta, kuru jānokrāso. Ja sola divas dienas bez lietus, to var darīt.

Kā dabūt nost šīferi no Līvānu mājas? Līvānu māja ir apšūta ar taisno šīferi un virsu uzpūsts smilšu apmetums ar līmi. Kā to dabūt nost?

Jautājums ir, vai tas vispār ir nepieciešams. Dabūt nost dažādas līmes bieži vien ir diezgan sarežģīti. Ja tas ir azbesta šīferis, kas skaitās bīstams materiāls, to vajadzētu sarkofigēt, ieslēgt iekšā, lai tam nekas netiek klāt. Var izmantot universālo būvniecības līmi Vincents Polyline „Super”, ko, sajaucot ar ūdeni, iegūstam pastu. Tādā veidā būs iespējams virsmu izlīdzināt, šīferis tiks izolēts, un jums būs virsma, ko varēs krāsot vai apstrādāt citā veidā.

Kā pareizi iztaisnot grīdu „jaunā lietuviešu projekta” mājā? Apakšā uz ģipšbetona ir uzklāta bituma mastika. Kādus materiālus lietot un vai bituma mastika ir jātīra nost? Pēc grīdas izlīdzināšanas gribu uzlikt laminātu.

Notīrīt bituma mastiku ir tikpat kā neiespējami. Es ieteiktu sagaidīt vēsāku laiku un tad uz bituma paliekām likt jebkuras firmas grīdu izlīdzinošo praimeri vai Vincents Polyline universālo līmi „Super”, ko nešķaidām. Vienlaicīgi uzlīmējam virsū plastmasas sietiņu. Kad tas ir izdarīts, ir nodrošināta pamatne, uz kuras var strādāt ar grīdas izlīdzinātāju.

Kāds būtu risinājums, lai grīda nespīdētu? Mājā, uz dēļu grīdas (egle), tika uzklāta tonēta lineļļa, divas kārtas. Ir pagājis vairāk kā mēnesis, bet grīda nav īsti nožuvusi ir lipīga un vietām spīd!? Kaut ko esam nolaiduši greizi? Kāds būtu risinājums? Ja jāņem nost, tad – ar ko ?

Pirmkārt, vajadzētu lietot – nevis tonētu, bet parastu auksti spiestu lineļļu. Tad šo lineļļu ūdens vanniņās jāuzsilda līdz 70 grādiem. Tālāk, ar otas palīdzību uznesam uz sausas koka virsmas, līdz tā vairs nesūcās koksnē. Kad grīda nožuvusi, plānā kārtiņā uznes lineļļas bāzes krāsu jeb beici.

Kā tikt galā ar pelējuma sēnīti lauku mājas pagrabā? Sēnīte ir balta, "pūkaina", sāk veidoties uz koka dēļu apcirkņu balstiem un pagraba iekšējās sienas, bet pakāpeniski pāriet uz kartupeļiem. Esmu izmantojis „Fungi” līdzekli pret pelējumu, nomainīju koka dēļus, bet nekas nelīdzēja, un bojājas gan kartupeļi, gan pagrabs.

Konkrētais apraksts liecina par to, ka šī bioloģiskā infekcija ir ļoti ielaista. Un būtībā, tas jau izskatās ne vairs pēc parastā pelējuma, bet baltās mājas piepes, tāpēc tik vienkārši risināt šo problēmu nevar. Ieteiktu šajā pavasarī, kad pagrabs ir samērā tukšs, šo telpu mehāniski iztīrīt. Tālāk, ar jau nosauktā, Vincents Polyline „Fungi” palīdzību dezinficējam. Grīdas dezinficējam ar degoša sēra dūmu palīdzību. Nākamais solis ir nodrošināt labu ventilāciju pagrabam. Apcirkņus būvējam no jauna, apstrādājot ar antiseptisku līdzekli.

Mums ir pirmskara laikā celta māja. Zem mājas ir labs pagrabs, kurš ir sauss un var labi glabāt pārtiku, bet pagrabš drūp sienas. Masai acīmredzami klāt likts kaļķis, kurš birst. Gribētos sienas kaut kā apmest, bet diez vai tur kas klāt turēsies? Kāds varētu būt risinājums? Kā var apmest šādas sienas?

Ieteiktu lietot dziļuma gruntis, ar kuru palīdzību tiek strukturēta virsma. Šo virsmu var apstrādāt ar Vincents Polyline „Vi.P.CO” – kas ir uz minerālas bāzes veidota dziļuma grunts, kas aptur putēšanu 1–1,5 mm dziļumā. Šis materiāls veido cietāku virsmu, uz kuras tad arī var veidot apmetumu.

Māja 5 gadus veca, būvēta no gāzbetona, no iekšpuses apmesta, no ārpuses vēl nekā. Dzīvoju jau 3,5 gadu. Problēma ir tāda, ka tā sākusi plaisāt – liekas pat ne no kā. Kā to visu lai aptur? Vai vaina būtu tur, ka nav apšūta, respektīvi, rudenī samirka un tagad, salstot, vienkārši viņu sals plēš? Plīst vairāk horizontāli nekā vertikāli.

Horizontālās plaisas, kas veidojas, liecina par to, ka materiāls sēžas. Šajā gadījumā gāzbetons, kas labi uzsūc mitrumu, ir sācis bojāties atmosfēras ietekmes dēļ. Ieteiktu katru gadu šo gāzbetona sienu apstrādāt no ārpuses ar hidrofobizētu materiālu, piemēram, Vincents Polyline „Hidrofobs”, vai vislabākais veids ir siltināt šo dienu ar minerālvati 3–4 centimetri biezumā, un apmest šo sienu.

Mājas siena, kur kādreiz bijusi virtuves plīts, ir melna. Apstrādājām ar dziļo grunti, uzsmērējam mazu gabaliņu Rotbant, bet tā vai tā spiež cauri brūnu. Apstrādājām ar Savo (uz hlora bāzes) materiālu. Tagad stipri mazāk, bet spiež cauri brūnumu. Ko vēl var lietot?

Es ieteiktu Vincents Polyline segmateriālu- sintētiskā lateksa emulsiju „Super”. Sajaucot to 1:2 ar cementu, klājam uz samitrinātas virsmas, plānā kārtiņā 2-2,5 mm.

Ar ko pielīmēt, ja ir nolauzts marmora piemineklis?

Sākumā ir jāattīra vieta, kur šis piemineklis ir nolūzis, tad pieminekļa apakšējā kārtā izurbjam caurumus, kuros liekam tapas, samitrinām betona virsmu, tad apklājam ar maisījumu, kas sastāv no Vincent Polyline universālās līmes „Super” un parastā cementa attiecībā 1:2. To nevar darīt pie mīnusiem, jābūt vismaz +5 grādiem.

Kā novērst "melnumu", kas radies uz logiem un baļķiem nekurinātā mājā? Man guļbaļķu mājā ir ielikti jumta logi, bet tā māja vēl nav pilnībā pabeigta un pa ziemu netiek kurināta, tāpēc logu rāmjos iemeties kaut kāds dīvains melnums, kas pa šo gadu jau pārgājis uz baļķiem. Ko darīt un kas tas ir?

Nekurinātā mājā vissiltākā vieta ir tieši jumta logu zona (pat niecīgi siltuma daudzumi paceļas un uzkavējas pie norobežojošām konstrukcijām, piemēram, baļķu virsmas, jumta konstrukcijas telpas pusē utt.). Sēnīšu slimību pazīmes vispirms ir jāmeklē uz kokmateriālu izstrādājumu virsmām, kas atrodas mitrās, tumšākās un siltās vietās. Vizuāli vispirms mēs parasti novērojam tumšus retus punktus, kas ātri vien vairojas un kļūst tumšāki, līdz tie pārtop par invāziju, veidojot melna krāsas plankumus un traipus uz mitrām kokmateriālu virsmām. Iespējami arī melnas krāsas iekrāsojumi un vienmērīgs tumšs fons. Jebkurā gadījumā mums ir bioloģiska rakstura agresīvas sēņu slimības izraisošas infekcijas, kas var tālākā gaitā veidot trupi, puvi un kokmateriāla struktūras noārdīšanos.

Pirmais, kas ir jādara, ir dezinfekcija - dezinfekcijas līdzekļu ir ļoti daudz un to iedarbība ir dažāda, visvienkāršākais dezinfekcijas līdzeklis ir firmas Vincents Polyline antibakteriāls fungicīdu sastāvs FUNGI, ko uzsmidzina uz kokmateriāla virsmas daudzumā 1 litrs šķīduma uz 4m2, jau pēc 2 stundām var veikt mehānisku virsmas attīrīšanu un tad dezinficējošo sastāvu uzsmidzina atkārtoti. Lai pasargātu koksnes virsmas, tās jāpiesātina ar auksti spiestu, uzkarsētu (līdz +60-70 grādiem) lineļļu. Ja konservāciju veic uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu, virsmu atkārtoti noklāj ar aukstu lineļļu, kas veido lipīgu virsmu. Īsi pirms konservācijas pārtraukuma virsmu apstrādā ar koksnes aizsardzības līdzekli INWOOD CLASSIC, pēc tam var krāsot.

Kā atbrīvoties no pelējuma uz betona? Pēc dzīvokļa appludināšanas - noņemot laminātu - uz betona ir pelējums, ko ieteiksiet darīt šādā gadījumā?

Ja pēc lamināta noņemšanas ir vērojams pelējums, tad to dezinficē ar firmas Vincents Polyline būvķīmijas produktu "FUNGI" (dezinficē arī noņemto laminātu). Pēc dezinfekcijas (pēc divām stundām) virsmu attīra un mazgā, bet pēc tam žāvē. Uz betona virsmas eksperts rekomendē uzklāt telpisku ģeomembrānu ar 8 mm izvirzītām izspiestām pumpām (ar izvirzījumiem pret betona virsmu), kas ir domāta grīdām un spēj izturēt vismaz 150kPa lielu slodzi. Ruļļveida materiālu ieklāj tā, lai starp sienu un membrānu vienmēr būtu vismaz 20 mm atstarpe, membrānu stiprina dažās vietās pie grīdas ar dībeļiem. Virs telpiskās ģeomembrānas klāj akustisko materiālu un klāj no jauna laminātu.

Kā cīnīties ar "sēni" mājas pagrabā? Man mājas pagrabā ir radusies liela problēma. Ēka celta 50.- 60. gados no skaidu betona. Pagājušā ziemā pagrabā sāka parādīties sēne. Ēka tika maz kurināta dažādu iemeslu dēļ. Šoruden sēne jau ir savairojusies. Mājas daļa arī šogad netiks apkurināta, jo neviens tur nedzīvos. Nākamā gada pavasarī plānots ierīkot jaunu centrālapkuri, kas arī neapdzīvotajā mājas daļā saglabās nelielu siltumu. Sēni septembra sākumā apsmidzināju ar veikalā iegādātu līdzekli. Sēne saplaka, taču tagad atkal esot atdzīvojusies.

Jebkurā gadījumā, sēne, kas strauji sagrauj praktiski katru organisku materiālu, jo īpaši koksni, ir likvidējama ar vairākiem pasākumiem un to nevar izdarīt ar vienreizēju tiešu kontaktapstrādi.

Iesaku sekojošu secību

  1. Visas pagraba telpas (griesti, sienas, grīda, visi priekšmeti, kas atrodas pagrabā) apstrāde ar Vincents Polyline antibakteriālo fungicīdu sastāvu FUNGI;
  2. Pēc 2 stundu izturēšanas veic pagraba telpas atbrīvošanu no liekiem priekšmetiem (obligāti tiek iznesta visa organika)un sēnes mehāniska atdalīšana no telpu virsmām;, ja ir grunts pamatne, tad norok 1/2 lāpstas dziļumu un to ārā apstākļos dezinficē ar sēra tvaikiem;
  3. Sēni un tās fragmentus sadedzina un veic otrreizēju visu telpas virsmu apstrādi ar FUNGI (4 m2/1 litru);
  4. Atkārtoti apstrādā ar FUNGI vismaz vienu reizi mēnesī līdz pavasarim; (5) nepārtraukti veic kontroli uz sēnes iespējamām pazīmēm;
  5. Telpā ir jānodrošina vēss, bet ventilējams klimats;
  6. Ja telpā uzkrājas ūdens, ir jāveic pagraba ārsienu vertikālā drenāža.

Man ir nopirkti dēļi 4x10 cm, kuru virskārta ir pārklāta ar pelēkiem plankumiem (aptuveni 10% no virsmas). Vai apstrādājot ar jebkādu bioloģisku aizsardzības sastāvu (INWOOD ECO, FUNGI, ERLITS u.c.) divās kārtās šos dēļus, ir iespējams panākt, ka šīs sēnes iznīkst; un pēc tam izmantot šos dēļus dzīvojamā mājā melnajai grīdai?

Pelēkie plankumi ir tieša norāde, ka dēļi ir inficēti ar sēnīšu bioloģisku slimību, materiāls ir vispirms no visām pusēm dezinficējams, ko veic ar firmas Vincents Polyline būvķīmijas produktu FUNGI, ja darbu veic āra apstākļos, tad katru dēļa virsmu apsmidzina divas reizes. Pēc dezinficēšanas, dēļus ir jāapstrādā ar antiseptiķi (piemēram, Inwood Eco) un tikai tad var pieļaut, ka dotais materiāls ir iestrādājams mājas melnajā grīdā (arī pie noteikuma, ka grīdas konstrukcija pieļaus kokmateriāla ventilēšanu).

Beidzot ir uzbūvēta šķelto priežu guļbaļķu pirts. Ar ko un kad to apstrādāt, lai aizsargātu un saglabātu sākotnējo izskatu?

Saglabāt sākotnējo izskatu pilnībā nebūs iespējams nekad, bet saglabāt to pietiekoši ilgi var. Visvienkāršākais paņēmiens ir koka materiāla piesūcināšana ar maksimāli tīru lineļļu.

Lineļļa ir augu eļļa, ko iegūst no linsēklām (Linum usitatissimum), tās izspiežot vai ekstrahējot. Iegūtais produkts ir zeltaini dzeltens, vai pat brūngans eļļains šķidrums ar materiāla blīvumu o = 928 – 936 kg/ m3; eļļa sacietē pie – 16 līdz – 27°C , lineļļai ir raksturīga smarža un rūgta garša. Lineļļas īpašības ir pietiekoši patstāvīgas un konstantas tikai tām eļļām, kas spiestas no noteiktā reģionā audzētām linsēklām. Ziemeļu reģionu (sākot no 55° un augstāk) lineļļas ir ātri žūstošas un tāpēc vislabāk ieteicamas laku un dabisko pernicu ražošanai. Izžūstot lineļļa veido elastīgu plēvīti. Sakarsējot eļļu virs 300 °C, lineļļa polimerizējas un kļūst stipri viskoza.

Lineļļas sastāvā ietilpst daudzas nepiesātinātās taukskābes : oleīnskābe – (13-29%); linolskābe – (15 – 30 %); linolēnskābe – (44-61 %) un piesātinātās taukskābes palmitīnskābe un stearīnskābe – (9-11 %).

Lineļļu lieto izgatavojot pernicas, sikatīvus, lakas, alkīdsveķus un arī ziepju ražošanā.

Linsēklu eļļas molekulas ir īpaši mazas (piemēram, tūkstoškārt mazākas par akrilsveķu molekulām) un tamdēļ kalpo kā teicams piesātināšanas materiāls visdažādākajām koksnes sugām, kas dziļi iespiežas gan svaigas koksnes, gan vecas koksnes struktūrā un polimerizējoties saglabā koksnes tehniskās īpašības un krāsu. Uzkarsējot lineļļu līdz + 65°C (tā var pie augstākām temperatūrām patstāvīgi uzliesmot, kas ir bīstami), tās piesūcinošās īpašības spēji pastiprinās. Piesūcinātas koksnes ilgizturība un spēja saglabāt dabisko koka krāsas toni paildzinās vismaz trīskārt. Lineļlai piemīt arī fungicidālas īpašības, kas atļauj lineļļu lietot kā antiseptizējošu koksnes piesūcinošu līdzekli.

Apstrādājot dabiskas, mehāniski apstrādātas koka virsmas, kas paredzētas ekspluatācijā āra apstākļos, pilns tehnoloģiskās apstrādes process ir sekojošs: 1) Koksni dezinficē ar antibakteriālu fungicīda FUNGI sastāvu, uzsmidzinot vai šķidruma uznešanai izmantojot mīkstu otu. Sastāva patēriņš 3-5 m2/l; 2) Pēc virsmas nožūšanas ar otu uzstrādā uzkarsētu līdz 65°C lineļļu, kas ātri iesūcas koksnes struktūrā, atstājot aiz sevis matētu, sausu virsmu. Patēriņš ir dažāds, atkarībā no koka sugas, bet vidēji tas varētu būt 2 m2/l; 3) Pēc 24 stundām uz virsmas uzstrādā aukstu lineļļu, ļaujot notikt pilnīgai virsmas piesātināšanai, patēriņš 4 m2/l; 4) lieko lineļļu noslauka un virsmai ļauj žūt, ieteicams pie 15-20°C un ēnā. Telpās ir jānodrošina laba gaisa apmaiņa, kas paātrina žūšanas procesu. Atkārtotu procesu veic ik pēc 3 gadiem.

Ja ir bijis nodoms uz koka āra virsmas izveidot caurspīdīgu, tonētu apdari, tad pēc pilnīgas karstas lineļļas iesūkšanās veic apdari pēc sekojošas tehnoloģiskas shēmas:

Uz šķīdinātāja bāzes

Karsta LINEĻĻA
+
TOOSTUSPINOTEX
(dažādās krāsās)
+
Poliuretāna laka 2 X
(pēc vajadzības)

Uz ūdens bāzes

Karsta LINEĻĻA
+
TOOSTUSPINOTEX WB
(tonējams)
+
Ūdenī šķīstoša akrila laka
(pēc vajadzības)

Pirmie divi apdares tehnoloģijas līmeņi ir obligāti, bet trešais līmenis ir nepieciešams vairāk koka dārza mēbelēm, ēku logiem un durvīm, bet mazāk ēku koka fasādēm.

Ar ko ir jāapstrādā koksnes apdares materiāla apšuvumi telpās, lai samazinātu to degšanas iespējas?

Ir dažādi paņēmieni un pasākumi, kas atļauj nodrošināties pret koksnes aizdegšanos. Visvienkāršākie ir konstruktīvie pasākumi, kad koksni atdala no aizdegšanās avota ar gaisa šķirkārtas vai nedegoša un siltumu slikti vadoša materiāla kārtu.

Dotajā gadījumā tomēr racionālāk ir apšuves koksni piesūcināt ar antipirēniem – vielām, kas augstā temperatūrā kūst un veido uz konstrukcijas virsmas gaisu necaurlaidīgu pārklājumu. Līdz ar to pārtraucot koksnes degšanas procesu.

Ļoti aktīvs antipirēns ir firmas Vincents Polyline būvķīmijas produkts – INWOOD FIRE, kas reizē ir arī ar zināmām antiseptiskām īpašībām un tāpēc nepieļaus bioloģiski aktīvu faktoru iedarbību uz koksni (pelējums, puve, kokgrauži utt.). INWOOD FIRE ir pieejams kā bezkrāsains šķidrums, vai arī sarkanīgā krāsā, lai akcentētu apstrādes zonu.

INWOOD FIRE atbilst visām Eiropas normatīvo dokumentu prasībām, tas nesamazina koksnes mehānisko stiprību un neizraisa arī metālu koroziju. Materiāla patēriņš vidēji ir ap 300 g/m2.

Ar ko sākt, lai nojumi pārvērstu par garāžu darbnīcu? Man pie mājas ir piebūvēta nojume 5x5 m no koka karkasa, ar prof. met. jumta segumu. Nojumē ieklāts bruģis. Es gribētu šo nojumi pārvērst par garāžu/ darbnīcu, kurā ielikt Jotul tipa krāsniņu, lai arī aukstajā laikā varētu skrūvēt. Kā Jūs ieteiktu siltināt grīdu un no kā veidot siltinātas sienas, nerokot pamatus. Nojumes statņi balstīti tikai uz bruģa. Kas ir ar prof. met. jumtu minimālajiem slīpumiem, specifikācijās rakstīti 11 grādi, bet man ir kādi 5 un nekad nekas nav tecējis?

Atbilde varētu izvērsties pagara, tāpēc ieteikšu tikai galvenās idejas:

  1. Ārsienas ieteicams veidot no koka karkasa vairogiem, kas pildīti ar ekovates pildījumu vismaz 100-120 mm biezumā (vairoga izmēri aptuveni-2,5x2,5 m un tos montē uz nojumes karkasa kolonnām, kas ir papildinātas ar papildus karkasa elementiem). Balsta vietās visā garumā koka brusa. Ekovati iepilda pēc sienu vairogu montāžas;
  2. Grīdu veido uzklājot uz bruģa OSB plāksni, virs kura veido aptuveni 50-70 mm gaisa kārtu (izvieto un nostiprina koka balstelementus, ko viegli var apiet silts gaiss un noslēdz konstrukciju ar saplākšņa grīdas klājumu. Pagrīdē aukstā laikā organizē silta gaisa padevi ar sildītāju, kas rada gaisa plūsmu, siltais gaiss izplūst no pagrīdes telpā. Vietās , kur brauks automašīnas riteņi, grīdu veido bruģa otra kārta;
  3. Jumta metāls būs no telpas puses jāizolē ar putupolimērmateriāla plātnēm, vai arī jānopūš ar putupoliuretāna putām, lai no metāla nepilētu kondensāts;
  4. Jumta slīpums būtu ieteicams lielāks (10-12 grādi)

No kā pagrabstāvā rodas mitrums? Dzīvoju pirms 20 gadiem celtā ķieģeļu privātmājā. Pēdējā laikā pagrabā viena siena ir pilnībā slapja. Gar vienu sienu visā divstāvu mājas garumā bija sazaļojusi efeja. Šovasar noplēsu, jo domāju, ka augs neļauj sienai "vēdināties", bet nekas nemainās.
Pagrabstāvā ir arī pirts, kas gaisu padara vēl mitrāku.
Vai ir kādi ieteikumi kā man rīkoties? No kā pagrabstāvā rodas mitrums?

Grunts mitruma apstākļi tiešā mājas tuvumā izmainās samērā bieži, tāpēc paaugstinātam pagraba sienas mitrumam varētu būt par cēloni arī ārēji faktori. Pirts atrašanās pagrabstāvā, protams, arī ir mitrumu pastiprinošs apstāklis.

Rekomendēju: (1) siltajā gadalaikā atrakt "slapjo" sienu no ārpuses līdz pagraba grīdas līmenim (rakšanas darbi ir veicami pakāpeniski - ne vairāk par 3-4 m); (2) Uz atraktās sienas virsmas uzklāt telpisku ģeomembrānu ar 8 mm augstiem izvirzījumiem, kas pavērsti uz sienas pusi; (3) ģeomembrānas augšējā mala ir izvirzīta 50 mm virs grunts līmeņa un tur tā arī tiek stiprināta ar dībeļiem pie sienas, membrāna brīvi karājas uz leju līdz pagraba grīdas līmenim; (4) tranšeju aizrok ar iespējami rupjāku materiālu (keramzīts, šķembas, oļi, rupja grants) un membrānas augšējo malu piespiež pie sienas ar betona bruģakmeņu rindu, vai arī apber ar dekoratīviem oļiem; "slapjā” siena izžūs dažu nedēļu laikā, bet pirts mitruma likvidācijai ir jāizmanto aktīvāka pagraba telpu ventilācija.

Kā pareizi sagatavot pamatni, lai varētu betonēt grīdu? Ir telpa ap 9 kvadrātmetriem. Grīda tiks betonēta. Radās jautājums par pamatnes sagatavošanu. Uz grunts ir uzbērtas smiltis ap 10cm. Doma ir vēl smiltīs ieblietēt akmeņus izturībai. Vēlējos pajautāt vai 60 kg vibrobliete būs pietiekama virsmas noblietēšanai. Bail vibrācijas dēļ sabojāt kaut ko.
Vai varbūt varat ieteikt vēl kaut ko, ko derētu ievērot/ papildināt, blietējot virsmu.

Ja runa ir par telpu, kas atrodas pirmā stāva līmenī un grīda tiek veidota uz grunts, tad var lietot vibroblieti (tā varētu būt arī ar mazāku masu).

Ieteicams ir:

  1. Esošās smiltis nedaudz samitrina un blīvē;
  2. Uz noblīvētās virsmas uzklāj vecus polietilēna materiāla maisus vai plēves fragmentus, lai nepieļautu šķembu samaisīšanos ar smiltīm, bet gar pamatu malām pa visu perimetru izliek ekstrudēta polistirola 20 mm plātnes;
  3. Uzklāj uz virsmas minimums, 100 mm rupjas šķembas (12-30 mm), kas ar savu svaru piespiež putu materiāla apmali;
  4. Šķembu slāni blietē ar vibroblieti;
  5. uz noblīvētā klājuma uzklāj tvaikizolāciju (PE plēve, 0,2 mm biezumā, telpiska ģeomembrāna no PE materiāla utt.);
  6. telpas grīda ir sagatavota betonēšanai

Jaunumi